“Rail Baltica” projekts ir sniedzis iespēju spert uz priekšu ļoti nozīmīgu soli jomā, kurā, saskaņā ar nozares profesionāļu uzskatiem, Latvijā jau sen bija nepieciešami uzlabojumi, un tā ir Būvju informācijas modelēšana jeb BIM. Mēs esam pārliecināti, ka BIM sistēmas integrācija paaugstinās šī, tik vērienīgā, projekta būvniecības procesu un gala produkta kvalitāti. “Rail Baltica” būs kā paraugs un kvalitātes latiņa citiem projektiem tieši BIM izmantošanas ziņā.

Drošums ir viens no galvenajiem vārdiem, ar kuru var raksturot jauno dzelzceļa līniju “Rail Baltica”. Par to tiek domāts pilnīgi visos līmeņos, un jau būvniecības plānošanas procesā tika piesaistīti dažādi šauras specializācijas nozares profesionāļi no dažādām pasaules valstīm, kuru pieredze sniedza nozīmīgu pienesumu tik vērienīgā projektā kā “Rail Baltica”. Šajā komandā ietilpa arī mūsu eksperti. Savukārt tādas modernās tehnoloģijas kā BIM (Būves informācijas modelēšana), digitālā skandēšana, kā arī digitālā būbvdarbu procesu kontrole sniedza iespēju inženieriem un citiem speciālistiem visus nepieciešamos mērījumus veikt digitāli, tādējādi novēršot cilvēciskās kļūdas iespējamību. Digitālās būvdarbu kvalitātes kontrole ir garantija drošībai visaugstākajā līmenī.

Dzelzceļa līnija “Rail Baltica” savienos līdz šim nesavienoto – piecas valstu galvaspilsētas, ostas un lidostas. Rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja no Centrālās stacijas ērti ar vilcienu nokļūt uz lidostu “Rīga” vien nieka desmit minūtēs. Tā kā speciālisti Latvijas mērogā ir uzskatāmi par celmlaužiem BIM sistēmu konfigurāciju izmantošanā ikdienas darbā, un FORMA2 pieredze šī rīka izmantošanā deva iespēju arī šī vērienīgā projekta ietvaros uzlabot produktivitāti jau būvniecības plānošanas posmā, un tas savukārt ļāva efektivizēt iesaistīto pušu darbu arī citos projekta realizācijas posmos.

Katra ieguldītā centa maksimāli efektīva izmantošana – tā var raksturot veidu, kā viens no “Rail Baltica” projektā iesaistītajiem uzņēmumiem mēs raugāmies uz finanšu plānošanu. Mūsu ieskatā optimālāko cenu ir iespējams panākt apvienojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas ar daudznacionālu komandu izvēli. Šajā projektā kopā ar vietējiem speciālistiem plecu pie pleca strādā arī labākie ārvalstu eksperti. Tāpat finanšu resursu optimizāciju ir iespējams īstenot ar maksimālu procesu digitalizāciju, kas sniegs ieguvumu ne tikai būvniecības procesā, bet arī pēc tā pabeigšanas, jo būs nepieciešams tērēt mazāk laiku un naudu apkopēm.

Dzelzceļa līnijas ieviesējas ir trīs Baltijas valstis, kas nozīmē, ka risks šo apjomīgo simtgades projektu nepabeigt ir ļoti niecīgs, jo īpaši tādēļ, ka tas ir daļa no nozīmīgā Ziemeļjūras un Baltijas transporta koridora. Starptautiskā speciālistu komanda, kurā ietilpa jomas eksperti no visas Eiropas, tostarp, mūsu speciālisti, spēja atrast optimālāko viedu, kā izpildīt visus paredzētos darbus visaugstākajā kvalitātē, maksimāli efektīvi izmantojot projektam paredzētos finanšu, kā arī nefinanšu resursus.

Būvējot šodien, mēs nodrošinām labāku un tīrāku vidi nākamajām paaudzēm! Šādi var raksturot projekta “Rail Baltica” īstenotāju ieguldījumu ilgtspējā un rūpēs par apkārtējo vidi. Kamēr autotransporta jomā pārvietošanās izmantojot elektrību kā jaudas avotu ir tikai nākotne, dzelzceļa satiksmē tā pavisam drīz būs šodiena, un tieši pateicoties projektam “Rail Baltica”. Šeit gan ir obligāti jāpiebilst, ka ikviens projekts, tostarp, tik vērienīgs kā šis, ir maksimāli ilgtspējīgs, ja tas ir efektīvi un maksimāli precīzi saplānots, jo tiek samazināta ietekme uz vidi, savukārt efektīvi iztērētie finanšu resursu sniedz ieguvumu visai sabiedrībai, ņemot vērā, ka projektu finansē no valstu unb Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem.

“Rail Baltica” ir tik nozīmīgs infrastruktūras projekts, kam gan pārskatāmā nākotnē, gan ilgtermiņā būs pozitīva ietekme un kopējo labklājības pieaugumu mūsu valstī. Ērtāka satiksme gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem ir būs labs motivators izmantot tieši šo transporta mezglu. Lielāki kravu pārvadājumi nozīmē papildu noslodzi arī Latvijas ostām un lidostai, bet tas rezultējas ar papildu ieņēmumiem valsts un pašvaldību budžetos. Tātad, ir vairāk naudas, ko tērēt labklājības veicināšanai!